Pienācis laiks īsdomas, ar kurām dalos Instagram un Facebook, papildināt un paplašināt bloga formātā, tāpēc priecājos Tevi sveikt “Es varu” blogā.
Pirmo ierakstu vēlos veltīt laika plānošanai, īpašu uzsvaru veltot laika veltīšanai sev pašiem, kas šobrīd vasaras laikā pavisam organiski ienāk mūsu ikdienā ar atvaļinājumu, ceļojumiem un svētkiem. Cik viegli Tev ir veltīt laiku sev un kā sākt par to apzināti domāt – lasi rakstā.
Kad laiku sev taupām kā labos traukus
Internetā klejo stāstiņš par kādu vecu vīru, kuram nomira sieva, un pēc viņas nāves atklājās viss, ko viņa ne reizi nebija vilkusi un lietojusi – labie trauki, kurus taupīja tikai īpašiem brīžiem, skaistā kleita, kura ikdienas skrējienā nebija piemērota un vēl un vēl. Savukārt par laiku kāda ļaužu paruna vēsta – atpūtīšos zārkā, tagad tam nav laika.
Kadrs no filmas “Tās dullās Paulīnes dēļ”
Nav laika par to domāt, nav laika neko nedarīt, nekam nav laika – vai arī sevi pieķer sakām šīs frāzes? Vai arī – kad (man būs, notiks kaut kas, beidzot varēs…), tad es arī darīšu visu, ko kādreiz esmu gribējis. Bet tagad nē, tagad “jākapā” tālāk. Dažam ir uzkrātas tik daudz neizmantoto atvaļinājuma dienu jau no iepriekšējiem gadiem, ka pilnīgi kļūst žēl, ka tās nevar tirgot biržā vai izsolē, lai tiek citiem. Un te man jāatceras tautas paruna – ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs.
Atvēli laiku, lai regulāri uzlādētos
Runājot par laiku sev un dzīves līdzsvaru, man patīk lietot kādu metaforu. Ja jāuzlādē kāda ierīce, mēs esam gatavi arī uzrunāt pilnīgus svešiniekus un aizlienēt lādētāju, jo bez telefona esam kā bez rokām. Ja sagriežam pirkstu un acīmredzot tas asiņo – uzliekam plāksteri. Ja kādam ir pagadījies tikpat untumains kaķis kā Saimonam, tad viņš ir gatavs mīļā miera labad celties arī trijos naktī, lai tikai kaķi izlaistu ārā. Kāpēc šo pašu rīcību mēs neattiecinām uz sevi un savu emocionālo labsajūtu? Kad “nosēdušās baterijas” – “uzlādējamies” ar to, kas mums ļoti patīk un atjauno enerģiju.
Sūzana Keina savā grāmatā “Klusie ūdeņi” runā par atjaunošanās nišu – laiku un iespējām, kā darbdienas vidū vai beigās un visbeidzot arī nedēļas nogalē atgūt spēkus un enerģiju, lai varētu efektīvi un produktīvi strādāt. Ja mums nav iespējas paņemt atvaļinājumu vai nevaram atļauties “sēdēt uz slimības lapas”, tad šādas atjaunošanās nišas nepieciešamas ikdienā.
Attēls: pexels.com Karolina Grabowska
Vai Tu arī izjūti FOMO?
Cilvēkiem nereti rodas sajūta, ka viņi nevar atļauties nedarīt neko – tas šķitīs ļoti egoistiski un negodīgi pret kolēģiem vai ģimenes locekļiem, kuri “raujas melnās miesās”. Visi skrien un skrien, kā tad es tā atlaidīšos dīvānā? Ir grūti sevi un savas vajadzības uzstādīt kā prioritāti, it īpaši tiem, kuri ir perfekcionisti vai apveltīti ar “mūžīgo dzinēju”. Mūsu sabiedrībā augstu tiek vērtēti cilvēki, kas skrien un skrien un neapstājas, bet tie, kuri patiesībā ievēro veselīgu dzīves līdzsvaru, tiek uzskatīti par nenopietniem dīkdieņiem. Jo arī patērētāju kultūras diktētais dzīves temps neļauj ne uz brīdi atslābt.
Mēs dzīvojam #FOMO (fear of missing out) jeb bailēs kaut ko palaist garām un līdzīgajā #FOBO (fear of better options) – gaidās uz labākām iespējām, taču patiesībā esam iesprūduši vāveres ritenī, nemaz nezinot, kas ir tas, ko mēs vēlamies. Vēl jo vairāk – vai mēs gribam dzīvot dzīvi, kurā nevaram atlicināt desmit minūtes dienā sev? Jo tieši brīdis, kad mums liekas, ka nav laika sev, ir brīdis, kad laiks sev ir visvairāk nepieciešams. Turklāt nav pat svarīgi, ka atvēlam sev piecas, desmit vai sešdesmit minūtes, svarīga ir tieši prioritārā izvēle parūpēties par sevi, nevis tad, ja atliks laiks vai kāds cits pamanīs, ka esam tik noguruši un piedāvāsies mūsu vietā kaut ko izdarīt. Tādējādi mēs sev pasakām “Es esmu tā vērts, lai veltītu sev nedalītu uzmanību piecas minūtes.”
Labas ziņas – viss nav jāpaspēj
Labbūtības tēma pēdējā laikā ir kļuvusi par modes kliedzienu (un labi, ka tā), taču savā pieredzē novēroju, ka cilvēki nereti jūt spiedienu un līdz ar to arī izgāšanās sajūtu, ka viņi savā realitātē nespēj izpildīt visus mazos labbūtību veicinošos ieteikumus. Nu, piemēram, celties no rīta agrāk un veltīt laiku sev, sportot noteiktu skaitu un minūšu nedēļā, ēst mājās gatavotu pilnvērtīgu maltīti, meditēt 20 minūtes katru dienu, iet vismaz stundu garās pastaigās un sakrāt 10000 soļu dienā, rakstīt dienasgrāmatu, gulēt astoņas stundas ik nakti, būt vienatnē, nodarboties ar iemīļotiem hobijiem, pavadīt laiku ar draugiem, pavadīt viens pret viens laiku ar dzīvesbiedru un katru no bērniem. Un tās ir tikai dažas no iespējām, kā rūpēties par savu labbūtību katrā no dzīves jomām, aptverot fizisko, mentālo, sociālo un garīgo dimensiju. Bet tad es saņemu izmisuma pilnu saucienu un simtiem attaisnojumu par to, kā Latvijā dzīvojošais pieaugušais ar pilnas slodzes darbu, bērniem un mājas rūpēm to visu nemaz nevar paspēt.
Veselības ministrijas izveidotais materiāls
Arī pati esmu piedzīvojusi to, kā veselīgais dzīvesveids kļūst par otro darbu, un prasības, ko sev uzstādu ar labajiem ieradumiem, ir tik augstas, ka nespēju tās izpildīt. Tam, kas sākotnēji bija domāts, lai man palīdzētu, galu galā sāka man kaitēt, līdz beidzot es atmetu visas labbūtības prakses, atstājot vienu – miegu. Līdz ar to mana atbilde tiem, kuri šausmās saķer galvu, kur lai rod laiku visam – viss nav jāpaspēj. Nozīme ir tam, ka savā dzīvē mēs atļaujam brīdi sev būs pirmajā vietā, parūpējoties par sevi.
Kas šobrīd ar Tevi notiek?
Padalīšos ar vienu lielisku metodi, ko var izmantot, lai apstātos uz brīdi un saprastu, kas šobrīd mūsu dzīvē notiek. Metode “Dzīves līdzvara aplis” vizuāli parāda to, kā tieši šobrīd jūtamies katrā no savas dzīves jomām un kuras no tām prasa papildu uzmanību.
Metode ir pavisam vienkārša – paņemam lapu, uzzīmējam lapas vidū apli, sadalām to 6-8 daļās kā tortes gabaliņus. Katrai “šķēlītei” piešķiram savu dzīves jomu – piemēram, darbs, attiecības ar dzīvesbiedru, brīvais laiks, fiziskā veselība, finanses utt. Vidū ierakstā ciparu 0, bet katra stara galā – 10. Un katru no jomām novērtējam 10 baļļu sistēmā, kur 1 – ļoti slikti, bet 10 – izcili. Piemēram, brīvais laiks – 4, fiziskā veselība – 7, izaugsmes iespējas – 9. Tālāk savienojam punktus un pavērojam, cik izrobots ir mūsu dzīves ritenis vai kurš no cipariem atkārtojas biežāk.
Tālāk izvēlamies vienu no jomām, kas mūs visvairāk uzrunā. Piemēram, brīvais laiks – 4, un malā pierakstām – ko tieši mums nozīmētu, ja brīvais laiks būtu uz 10. Ko mēs justos, ko darītu, ja viss būtu izcili? Kā šīs jomas uzlabošana ietekmētu pārējās dzīves jomas? Piemēram, vairāk brīva laika – iespēja apgūt jaunas prasmes, taču samazinātos finanses, ja būtu nepieciešams apmaksāt kursus. Iespējams, uzlabotos attiecības ģimenē, jo būtu vairāk laika dzīvesbiedram vai bērniem. Un kad izvēlamies vienu no jomām, sākam domāt par pirmo mazo soli, ko varam veikt, lai situāciju uzlabotu. Piemēram, pierakstīties pie ārsta vai, strādājot no mājām, radīt savu darba rutīnu, lai nestrādātu ārpus darba laika.
Mazie soļi – lielisks starts, kā atrast laiku sev
Man ļoti simpatizē mazo soļu ieradumi, kas ir viegli ieviešami ikdienā, neprasa milzīgu piepūli, bet gluži kā tauriņa efekts maina mūsu domāšanu un labsajūtu. Runājot par “emocionālo bateriju uzlādēšanu”, izvēlamies vienu lietu, kura būtu visvieglāk īstenojama pašreizējā dzīves situācijā, un sākam ar piecām minūtēm dienā. Pretējā gadījumā īpaši skrienošajiem un mūžīgi aizņemtajiem būs šoks – kā tas nākas, ka stundu no vietas neko nedarīšu. Bet piecas minūtes atradīs ikviens, kurš tās gribēs atrast un kuru motivēs vajadzība parūpēties par sevi. Tā var būt piecminūte, kad pieceļamies agrāk, pirms mostas mūsu ģimene, tā var būt piecminūte starp zoom sanāksmēm, tas var būt arī brīdis pēc darba, lai pārslēgtos no darba uz mājas režīmu. Visbeidzot – tas var būt brīdis pirms gulētiešanas, kuru “nozogam” nemitīgajai sociālo tīklu pārbaudei.
Lūk, pāris mini metodes, kā atpūtas piecminūti veltīt savai emocionālajai labbūtībai:
- Piecu minūšu automātiskā rakstīšana – uzliekam taimeri, paņemam lapu un pildspalvu un sākam rakstīt visu, kas piepilda mūsu prātus; pareizrakstības kļūdas nelabojam, jo uzsvars šeit ir uz prāta ģenerāltīrīšanu.
- Pirms gulētiešanas atskatāmies uz šodienu un atrodam trīs labas lietas, kas mūs iepriecināja un ar kurām lepojamies.
- Diafragmālā elpošana – dziļa elpošana ar vēderu (ieelpā vēders uzpūšas kā balons, izelpā – saplok), kas mazinās trauksmi un nomierinās.
- Vingrošana no rīta vai izkustēšanās dienas vidū – 5 minūtes stiepšanās vai, piemēram, skriešana vai soļošana ap galdu, vai uzliekam mīļāko dziesmu un kārtīgi izdejojamies (vislabāk, kad neviens neskatās).
- Apzinātība “šeit un tagad” – īpaši trauksmainos brīžos izmantojama metode, kuras laikā jānosauc 4 lietas, kuras redzam, 4 lietas, kuras dzirdam, un 4 lietas, kuras sajūtam (ar ožu, tausti, garšu vai emocijas); turpinām ar 3, 2 un visbeidzot ar 1 lietu no katras grupas. Vēlams, ka tās neatkārtojas.
Svarīgākais nosacījums – izvēlamies tikai vienu lietu no šī saraksta vai izvēlamies kādu citu, kas uzrunā vairāk. Piecas minūtes aizritējušas nemanot, bet labās pārmaiņas sajutīsim jau burtiski uzreiz. Teiksiet, tā tikai tāda niekošanās un piecas brīvas minūtes ir liela greznība? Pārdomām atgādināšu ceļotājiem zināmu noteikumu – pirms uzlikt skābekļa masku blakussēdētājam, piemēram, bērnam, tā jāuzliek pašam.
Lai piecminūte kļūst par mūsu “skābekļa masku”!